LV:tagging guidelines

From OpenStreetMap Wiki
Jump to: navigation, search

Šis ir svarīgāko OpenStreetMap pamatnostādņu apkopojums latviski. Tas ietver gan globālus principus, par kuriem ir vienojušies lielākā daļa lietotāju, gan arī lietas, kas ir specifiskas Latvijā. Šī lapa ietver abus veidus.

Ceļi un ielas

Vispārīgi ieteikumi

Viens no lielākajiem ieguvumiem no OSM datiem ir iespēja tos izmantot navigācijā- vai nu portatīvajās ierīcēs vai interneta pakalpojumos. Katram ceļu reģistrētājam būtu jāseko līdz, lai viņa ievadītie dati palīdzētu informācijas lietotājiem, nevis radītu liekus pārpratumus. Pamata ieteikumi labai praksei:

  • Nekad nepārveidojiet GPS datus pa tiešo uz OSM ceļiem. Rezultātā ceļi izveidojas ar ārkārtīgi daudz nevajadzīgiem punktiem. Tā vietā iezīmējiet ceļu pa virsu jūsu un citu lietotāju GPS datiem
  • ceļu klasifikācijā jāpieturas pie šeit aprakstītiem principiem. Vēl svarīgāk ir ievērot vietējo konsekvenci - piemēram, ja kādā pilsētā noteiktas nozīmes ielas ir marķētas kā "secondary", jūsu pievienotiem datiem jāsaskan ar esošo klasifikāciju (līdzīgas ielas pievienosiet ar "secondary", svarīgākas ar "primary" utt).
  • ja ir šaubas par klasifikācjias principiem lūdzu apspriediet forumā (skatīt OSM Latvija )
  • nekad neatstājiet nesavienotus ceļu galus. Pat ja vizuāli kartē ielas gals "pieskaras" otrai ielai, ja starp ceļiem nav kopīgs punkts, navigācijas programmas šīs ielas neredz kā savienotas un nespēs to izmantot
  • nekad neatstājiet krustojumus bez savienojošā punkta. Ja divas ielas pārklājas, bet nav kopīga punkta, navigācijas programmām šis ir divu līmeņu krustojums un no vienas ielas nevar nonākt citā. (un otrādi - nekad nesavienojas divu līmeņu ielas)
  • datu kvalitāti var novērtēt ar šo rīku: Geofabrik. Tomēr validatora norādītās kļūdas vajag izvērtēt pašiem. Piemēram, ja ielas posmam tiešām nav nosaukuma, nevajag to izdomāt vai ievadīt kādu simbolu.

Ieteicams iepazīties ar šo (angliski):


Ceļu apzīmēšana ārpus pilsētām

Lai gan pamatprincipi ceļu apzīmēšanai ir vienādi, katrā valstī ir nelielas atšķirības konkrētam klasifikācijas pielietojumam. Latvijā klasifikācija daļēji balstās uz likumu "Par autoceļiem".

Kopumā lietotāji Latvijā ir vienojušies par šādu klasifikāciju, vadoties no Latvijas valsts ceļu datiem:

Uzbrauktuves, nobrauktuves, ieskriešanās joslas

Ceļu savienojumus apzīmē ar highway=trunk_link highway=primary_link highway=secondary_link.

Ja uzbrauktuve savieno atšķirīgus ceļus (trunk un secondary) uzbrauktuves marķē pēc svarīgākā ceļa.

Piebraukšanas ceļi lauku sētām

Ja ceļš ved uz vairākām lauku sētām, un tā funkcija acīmredzot ir piebraukšana, nevis caurbraukšana, tad tādu ceļu apzīmējam ar highway=service service=driveway access=private (ja vien nav norādīts atsevišķi). Ja ceļš ved starp daudzām lauku sētām, kas atrodas tuvu viena pie otras (ciems vai skrajciems), tad pēc iespējas to var tagot ar highway=residential, pārējos gadījumos - pēc klasifikācijas.

Ielu apzīmēšana apdzīvotās vietās

Apdzīvotās vietās ielām un citiem ceļiem mēdz būt nosaukums#Nosaukumi, bet tas nav obligāts noteikums.

Highway izvēles principi:

Pamata ceļi

A un P klases ceļu izvietojums pilsētās ne vienmēr ir zināms, un reizēm tas ir klaji neloģisks. Ja jums rodas šaubas, apspriediet plānotās izmaiņas Latvijas e-pasta sarakstē.

Mazāki ceļi

  • highway=service - dažādas piebraucamie ceļi - atkritumu izvešanai, kravu pievešanai, iebraukšanai stāvvietās, piebrauktuves industriālām teritorijām vai privātīpašumiem

Ja zināms piebraucamā ceļa tips, to var norādīt papildus:

Citi ceļi

Sākotnēji ar footway tika apzīmēti visi kājāmgājēju ceļi, arī takas, bet laika gaitā tika ieviests path.

Ceļu segums

Ceļu seguma norādīšanai izmanto surface=*.

  • Ja ceļš ir asfaltēts, norādiet surface=asphalt.
  • Neasfaltētiem, bet ar grants segumu ceļiem jālieto surface=gravel, kas apzīmē segumu, bet ne kvalitāti.
  • Bezseguma ceļiem, piemēram, iebrauktiem ceļiem uz lauka utt. izmanto highway=track, bet tikai, kur nav nekāda seguma. Šāda ceļa vienīgā uzturēšana ir tā izbraukšana pietiekoši regulāri, lai divās līnijās riepu platumā neaugtu zāle. Nelietošanas gadījumā tie aizaug ar zāli.

Ceļu satiksmes ierobežojumi

  • maxspeed=* - atļautais ātrums, kilometros. Piemēram, 50
  • maxweight=* - atļautais svars, tonnās. Piemēram, 7

Papildinformācija

Ceļiem iespējams norādīt dažādu papildinformāciju. Daži piemēri:

  • oneway=yes - vienvirziena iela/ceļš
  • highway=traffic_signals - luksofors. Apzīmējums prasti tiek likts ceļu krustojumā, nevis katram individuālam luksoforam
  • lit=yes - ja ceļš ir apgaismots

Ja ceļš šķērso citu objektu dažādos līmeņos, tad tas parasti notiek tilta vai tuneļa veidā. Piemēram, tilts pār dzelzceļu, upi vai citu ceļu jāapzīmē ar bridge=yes. Ja tas ir tunelis, jālieto tunnel=yes (tas ietver arī strautus un nelielas upītes - šajā gadījumā kā tunelis tiek iezīmēts strauta/upītes posms, kurš ir zem ceļa). Vietā, kur krustojas tunelis vai tilts ar otru ceļu nekādā gadījumā nav jāliek punkts (node).

  • layer=* ļauj norādīt objektu savstarpējo augstuma attiecību. 0 ir zemes līmenis, 1 ir normāls tilts, -1 ir normāls tunelis. Ja tilti ir vairāk līmeņos (piemēram, Dienvidu tilta piebrauktuves), 0 būs ceļš zemes līmenī, 1 būs pirmā līmeņa tilts un 2 būs otrā līmeņa tilts. Pēc noklusējuma tiek izmantots layer=0, ja tilts - 1, ja tunelis - -1.

Būves

Vispārīga informācija

Būves var tikt apzīmētas kā punkti, ceļi ar apvienotu sākumu un beigām, kā arī multipoligoni. Šim nolūkam tiek izmantota atslēga building=*. Vispārīgā atslēga ir building=yes, taču ja ir pieejama informācija, vēlams norādīt precīzāk - vai tā ir komerciāli izmantota ēka (building=commercial, vai dzīvojamā ēka building=residential (ja var sīkāk, norādam vai nu building=house, vai arī building=apartments). Papildus vērtības skatāmies building=*.

Ēku numuri un nosaukumi

Ēkas var tikt apzīmētas ar ielu numerāciju vai nosaukumiem (balstoties uz zemes gabalu identifikāciju). Šim nolūkam tiek izmantota atslēga addr:*=*, piemēram, mājas numurs tiek apzīmēts ar addr:housenumber=*. Ja mājai ir nosaukums (raksturīgi ciemiem un lauku teritorijām), tad izmantojam addr:housename=*. Ja māja ir daļa no numura un ir apzīmēts kā korpuss, izmantojam šādu formātu "XX k-Y", kur XX ir mājas/zemes gabala numurs ielā, un Y ir korpusa numurs. Piemēram, addr:housenumber=22 k-2.

Nosaukumi

Vispārēja informācija

  • Nosaukumu - name=* - vienmēr raksta pamatvalodā, tātad Latvijā - latviski. Piemēram, name=Rīga
  • Ja nosaukumā ir objekta tips, tad tas jāiekļauj. Piemēram, Brīvības iela, nevis Brīvības, Juglas ezers, nevis Juglas. Tas attiecas arī uz int_name=* (international name, starptautiskais nosaukums) - citādāk tiek zaudēta starpība starp, piemēram, Brīvības ielu un Brīvības gatvi
  • Vienmēr raksta pilnu nosaukumu, piemēram, Krišjāņa Barona iela - nevis Kr. Barona iela
  • Starptautisko nosaukumu apzīmē ar int_name=Riga
  • Nosaukumus citās valodās apzīmē ar name:xx=Riga, x vietā liekot valodas kodu - piemēram, en angļu valodai
  • Latvisko nosaukumu objektiem citās valstīs pievieno lietojot name:lv=*
  • Ja objektam ir bijis cits nosaukums/vārds agrāk, to norāda ar old_name=* - piemēram, old_name=Sīnupe vai old_name=Basteja bulvāris
  • Pasta indekss vienmēr tiek rakstīts LV-xxxx formā - ti, vienmēr ar LV- un bez atstarpēm
  • Ja - atrodas objekta vārdā (piemēram, Papua-Jaungvineja), tad tas tiek rakstīts bez atstarpes. Ja tas apzīmē divus dažādus terminus (piemēram, vietvārdus ceļa nosaukumā Rīga - Pope), tad tas tiek rakstīts ar atstarpēm.
  • Ja vēlaties atstāt informāciju citiem projekta dalībniekiem, varat izmantot divas iespējas:
    • note=* - brīvā tekstā informācija. Piemēram, par dīvainu rakstību vai to, ka objekts mainījies nesen un satelītattēlos redzama novecojusi informācija.
    • FIXME=* - ja zināt, ka informācija nav pareiza, bet nezināt pareizo un tādēļ nevarat izlabot

Uzņēmumu nosaukumi

  • Rimi vienmēr tiek rakstīts tikai ar pirmo lielo burtu
  • SEB (nevis "S.E.B." vai S|E|B)
  • DNB (nevis DnB)

Objekti bez nosaukumiem vai ar nezināmiem nosaukumiem

Ja objektam nosaukums nav zināms vai nav vispār, šis tags nav jaaliek. Pirmkārt, ir pilnīgi normāli, ja objekts (ceļš, kapsēta vai kāds cits objekts) ir bez nosaukuma. Otrkārt, ja nosaukums nav zināms, tīši nepareiza nosaukuma ielikšanai nav nekādas jēgas.

Ja jūsu lietotā programma uzrāda nenosauktus objektus kā kļūdas, pastāv divas iespējas. Pirmkārt, tas ir patiesi, jo objektam nosaukums ir. Ja jūs šajā gadījumā ieliksit nepatiesu nosaukumu, citi neredzēs šo problēmu.

Otrkārt, programmu paziņojumi NAV jāuztver kā absolūta patiesība. Pielietojiet veselā saprāta mērauklu un izlemiet, kā rīkoties ar katru paziņojumu.

Objektu vārdi iela, ezers vai pat . (tikai punkts) bezjēdzīgi piesārņo kartes datus.

Ja objektam vārda tiešām nav, to var iezīmēt kā noname=yes.

Apdzīvotu vietu iezīmēšana

Latvijā apdzīvotas vietas saskaņā ar administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu tiek iedalītas:

  • (place=city) republikas pilsētas, virs 25 000 iedzīvotājiem,
  • (place=town) pilsētas virs 2000 iedzīvotāju,
  • (place=village) - vidējciemi, lielciemi, kā arī zem 2000 iedz. kuru statusu piešķir novada dome,
  • (place=hamlet) - mazciemi, skrajciemi un viensētu puduri ar nosaukumu (kuriem ciema statuss nav piešķirts),
  • (place=isolated_dwelling) - atsevišķas viensētas.
Tā kā ar jauno iedalījumu valstī daudziem varētu būt neskaidrības, nedaudz informācijas par to.
Latvijas tradicionālie novadi
.

Republikas nozīmes pilsētu teritorija jāapzīmē ar admin_level=6, boundary=administrative, place=city, place_name=Daugavpils. Pārējo pilsētu teritorija jāapzīmē ar admin_level=8, boundary=administrative, place=town, place_name=Bauska. Ja pilsētas centrs neatrodas teritorijas ģeometriskajā centrā, papildus var likt punktu patiesajā centrā kā place=town, name=Bauska.

Pilsētu saraksts

Iedzīvotāju skaits virs 25 000 un atzīta par republikas pilsētu - place=city Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils

Nav atzīta par republikas pilsētu, bet ar pilsētas tiesībām - place=town Ainaži, Aizkraukle, Aizpute, Aknīste, Aloja, Alūksne, Ape, Auce, Baldone, Baloži, Balvi, Bauska, Brocēni, Cēsis, Cesvaine, Dagda, Dobele, Durbe, Grobiņa, Gulbene, Ikšķile, Ilūkste, Jaunjelgava, Kandava, Kārsava, Krāslava, Kuldīga, Ķegums, Lielvārde, Līgatne, Limbaži, Līvāni, Lubāna, Ludza, Madona, Mazsalaca, Ogre, Olaine, Pāvilosta, Piltene, Pļaviņas, Preiļi, Priekule, Rūjiena, Sabile, Salacgrīva, Salaspils, Saldus, Saulkrasti, Seda, Sigulda, Skrunda, Smiltene, Staicele, Stende, Strenči, Subate, Talsi, Tukums, Valdemārpils, Valka, Vangaži, Varakļāni, Viesīte, Viļaka, Viļāni, Zilupe

Apdzīvotas vietas bez pilsētas tiesībām (parasti ceļa malā ar zilo ceļa zīmi, bet var būt baltā zīme, piemēram, Iecava) - place=village

Ēkas un teritorijas

Visvienkāršākajā gadījumā ēku, būvi apzīmē ar building=yes. Papildus var norādīt citas īpašības, piemēram, building:levels=* ļauj norādīt stāvu skaitu, kuru šobrīd izmanto specializētas kartes.

Lai apzīmētu dažādi izmantotas teritorijas lieto landuse=*.

Neapdzīvotu un neizmantotu (taču uzturētu) ēku apzīmēšanai varam izmantot disused=*, savukārt arī pamestu un grūstošu graustu apzīmēšanai izmantojam abandoned=* (kā arī building=ruins, ja no ēkas ir palikušas tikai pāris sienas).

Atsevišķi ēkām un teritorijām lieto zemāk norādītos apzīmējumus.

Dzīvojamās teritorijas

Privātmājas apzīmējam kā building=house, savukārt daudzdzīvokļu mājas apzīmējam kā building=apartments. Ja zinām, ka tā ir dzīvojamā ēka, bet nav zināms vai tajā ir vairāki dzīvokļi, lietojam building=residential. Reģionus, kur pamatā ir dzīvojamās ēkas, apzīmē ar landuse=residential.

Garāžas

Industriālās teritorijas

Rūpnīcu, ostu un citas tamlīdzīgas teritorijas apzīmē ar landuse=industrial

Citas teritorijas un ēkas

Skat. landuse=*, kā arī saīsinātu sarakstu latviski.

Sabiedriskais transports

Autobusu un trolejbusu pieturu apzīmēšana

  • Minimālais pieturas apzīmēšanas veids ir kā punkts blakus ceļam, kurš ir novietots pieturas staba atrašanās vietā. Novietojot šo punktu, ņemam vērā, ka ielu apzīmējošā līnija ir ceļa viduslīnija, nevis mala.
  • Ieteicamais un pilnais variants ir vienas pieturas dažādiem punktiem (piem. abās ceļa pusēs) un tā sauktajiem "stop punktiem" uz ceļa. Sīkāk lasīt šeit.

Sliežu transporta pieturu apzīmēšana

Tramvaju un vilcienu pieturvietas vienkāršākajā gadījumā parasti tiek apzīmētas ar punktu uz ceļa.